Apstiprināts ar dibinātāja –
biedrības „Finanses un šķīrējtiesa”,
vienotais reģistrācijas numurs 40003502116,
31.07.2020.  lēmumu Nr. 1-20/1

Latvijas Komercbanku asociācijas šķīrējtiesas reglaments

1. pants. Vispārīgie noteikumi
(1) Latvijas Komercbanku asociācijas šķīrējtiesa (turpmāk - šķīrējtiesa) ir pastāvīga šķīrējtiesa. Tās statusu un citus organizatoriskus jautājumus nosaka statūti (1.pielikumā).
(2) Strīda izšķiršana šķīrējtiesai ir pakļauta tikai tad, ja puses par to ir vienojušās likumā noteiktā kārtībā.
(3) Šķīrējtiesa izšķir jebkuru civiltiesisko strīdu, kas pakļauts izskatīšanai šķīrējtiesā.
(4) Šķīrējtiesa neizšķir strīdus, kurus saskaņā ar likumu var izskatīt tikai tiesa.
(5) Jautājumus, kas nav paredzēti šajā šķīrējtiesas reglamentā (turpmāk - Reglaments) un nav noregulēti likumos, šķīrējtiesa izlemj šī Reglamenta garā.
(6) Izšķirot strīdu, šķīrējtiesa vispirms apsver, vai puses ir vienojušās par to, pēc kādiem likumiem vai kādām darījumu paražām apspriežamas to savstarpējās attiecības. Tāda vienošanās ir spēkā, ciktāl tā nav pretrunā ar Civillikuma 19., 24. un 25. panta noteikumiem. Ja šādas vienošanās nav bijis vai šķīrējtiesa to atzinusi par spēkā neesošu, pušu tiesiskajai attiecībai piemērojamais likums nosakāms saskaņā ar Civillikuma Ievada noteikumiem.
(7) Pēc šķīrējtiesas sastāva izveidošanas par šķīrējtiesu konkrētajā strīdā ir uzskatāms apstiprinātais šķīrējtiesas sastāvs, kas darbojas pastāvīgi un neatkarīgi, ciktāl to neierobežo Šķīrējtiesu likums, Reglaments un pušu vienošanās. Līdz šķīrējtiesas sastāva izveidošanai lēmumus šķīrējtiesas vārdā pieņem šķīrējtiesas priekšsēdētājs.

2. pants. Šķīrējtiesas procesa uzsākšana
(1) Šķīrējtiesas process sākas dienā, kad šķīrējtiesā atbilstoši likumu un šā Reglamenta noteikumiem ir iesniegts prasības pieteikums.
(2) Pēc šķīrējtiesas procesa uzsākšanas šķīrējtiesa nekavējoties nosūta atbildētājiem paziņojumu (lēmumu) par šķīrējtiesas procesa uzsākšanu un prasības pieteikuma norakstu, izskaidrojot atbildētāja tiesības iesniegt rakstveida atsauksmi par prasību. Prasības pietiekuma pielikumā esošos dokumentus šķīrējtiesa atbildētājiem nesūta, ar tiem ir iespējams iepazīties šķīrējtiesas telpās.

3. pants. Šķīrējtiesas sastāvs
(1) Šķīrējtiesnešu skaits ir viens vai trīs. Ja puses iepriekš nav vienojušās par šķīrējtiesnešu skaitu, tad tiek iecelti trīs šķīrējtiesneši. Puses, ievērojot likuma prasības, var vienoties arī par lielāku (nepāra) šķīrējtiesnešu skaitu, nosakot arī to iecelšanas kārtību.
(2) Ja lietā ir vairāk nekā viens šķīrējtiesnesis, šķīrējtiesas sastāvs skaitās izveidots ar to brīdi, kad pirmreizēji iecelts šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs.


4. pants. Šķīrējtiesnešu iecelšana
(1) Šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību nosaka puses.
(2) Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību, tad šķīrējtiesneši tiek iecelti saskaņā ar Reglamentu.
(3) Viena šķīrējtiesneša iecelšana: Ja puses ir vienojušās, ka strīdu izskatīs viens šķīrējtiesnesis, bet līdz prasības pieteikuma iesniegšanai nav vienojušās par konkrētu šķīrējtiesnesi, šķīrējtiesa, nosūtot Reglamenta 2. pantā minēto paziņojumu par šķīrējtiesas procesa uzsākšanu, piedāvā atbildētājam vienoties ar prasītāju par konkrētu šķīrējtiesnesi. Ja 10 dienu laikā pēc tam, kad atbildētājam nosūtīts paziņojums par šķīrējtiesas procesa uzsākšanu, šķīrējtiesā nav saņemti pierādījumi, ka puses ir vienojušās par konkrēta šķīrējtiesneša kandidatūru, šķīrējtiesnesi ieceļ šķīrējtiesas priekšsēdētājs.
(4) Triju šķīrējtiesnešu iecelšana:
Gadījumos, kad ir jāieceļ trīs šķīrējtiesneši, katra puse ieceļ pa vienam šķīrējtiesnesim. Šajā gadījumā, prasītājam, iesniedzot prasību, jānorāda tā izraudzītais šķīrējtiesnesis. Šķīrējtiesas priekšsēdētājs, nosūtot Reglamenta 2.punktā minēto paziņojumu par prasības saņemšanu, informē par to atbildētāju un piedāvā tam no savas puses izraudzīties šķīrējtiesnesi, nosakot termiņu atbildētāja izvēles paziņošanai.Ja kāda no pusēm noteiktajā termiņā nav paziņojusi izraudzīto šķīrējtiesnesi, tad šķīrējtiesnesi puses vietā ieceļ šķīrējtiesas priekšsēdētājs.
Abi ieceltie šķīrējtiesneši izvēlas trešo šķīrējtiesnesi, kurš uzstājas par šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētāju. Lēmumu par šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētāja iecelšanu šķīrējtiesneši nekavējoties iesniedz šķīrējtiesai. Ja 3 darba dienu laikā pēc otra šķīrējtiesneša iecelšanas šķīrējtiesā nav saņemts šķīrējtiesnešu lēmums par šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētāja iecelšanu, šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētāju ieceļ šķīrējtiesas priekšsēdētājs.
 (5) Vairāku šķīrējtiesnešu iecelšana:
Ja puses vienojušās par citu (nepāra) šķīrējtiesnešu skaitu, katra no pusēm šī panta ceturtajā daļā minētajā kārtībā izraugās vienādu šķīrējtiesnešu skaitu, kuri, savstarpēji vienojoties, no šķīrējtiesnešu saraksta izraugās šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētāju.
(6) Priekšlikumu par šķīrējtiesneša kandidatūru prasītājs var iekļaut prasības pieteikumā, bet atbildētājs atsauksmē par prasību, ievērojot šķīrējtiesas noteiktos termiņus.
(7) Ja prasību cēluši vairāki prasītāji vai ja prasība celta pret vairākiem atbildētājiem, šķīrējtiesnešu skaits nemainās un gan prasītājiem, gan atbildētājiem ir jāvienojas par šķīrējtiesneša (šķīrējtiesnešu) kandidatūras (kandidatūru) izraudzīšanu no savas puses. Šķīrējtiesnešu iecelšana notiek šī panta noteiktajā kārtībā.
 (8) Ja puse ir iecēlusi šķīrējtiesnesi, un, par to paziņojusi otrai pusei, tā nevar vienpusēji atcelt šo šķīrējtiesnesi bez otras puses piekrišanas.
(9) Visos gadījumos, kad puses nevar vienoties un/vai puse noteiktajā termiņā nav rakstiski šķīrējtiesai paziņojusi savu izraudzīto šķīrējtiesnesi, tad šķīrējtiesnesi puses vietā ieceļ šķīrējtiesas priekšsēdētājs.
(10) Visos gadījumos, kad šķīrējtiesas sastāvs noteiktajā termiņā nevar vienoties par šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētāja iecelšanu, tad šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētāju ieceļ šķīrējtiesas priekšsēdētājs.
(11) Visos gadījumos šķīrējtiesnešus ieceļ no šķīrējtiesnešu saraksta, kas ir ievietots šķīrējtiesas mājaslapā un ir iesniegts Uzņēmumu reģistrā.

5. pants. Šķīrējtiesneša neatkarība, noraidīšana, atcelšana un pilnvaru izbeigšana
(1) Šķīrējtiesnesim jāpilda savi pienākumi godprātīgi. Šķīrējtiesnesim jābūt objektīvam un neatkarīgam.
(2) Šķīrējtiesnesis ne vēlāk kā piecu dienu laikā no dienas, kad tas uzzinājis par savu iecelšanu, vai no dienas, kad tam kļuvis zināms par apstākļiem, kuri var izraisīt pamatotas šaubas par viņa objektivitāti un neatkarību, sevi atstata, norādot atstatīšanas iemeslus.
(3) Šķīrējtiesnesim var pieteikt noraidījumu, ja pastāv likumā noteiktie ierobežojumi, kā arī, ja pastāv apstākļi, kuri izraisa pamatotas šaubas par viņa objektivitāti un neatkarību. Puse var pieteikt noraidījumu šķīrējtiesnesim, kuru tā iecēlusi vai kura iecelšanā tā piedalījusies, tikai tad, ja noraidījuma pamati šai pusei kļuvuši zināmi pēc šķīrējtiesneša iecelšanas.
(4) Ja šķīrējtiesnesis, kuram pieteikts noraidījums, neatsakās no savu pienākumu pildīšanas, jautājumu par šā šķīrējtiesneša noraidījumu izlemj šķīrējtiesas sastāvs vai pats šķīrējtiesnesis piecu dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas.
(5) Pusēm paziņojums par šķīrējtiesneša noraidījumu jāiesniedz šķīrējtiesā ne vēlāk kā piecu darba dienu laikā no dienas, kad puse uzzinājusi vai tai vajadzēja uzzināt par apstākļiem, kas var būt par pamatu noraidījumam. Paziņojumā par šķīrējtiesneša noraidījumu pusei jānorāda, kuru šķīrējtiesnesi un uz kāda pamata tā noraida. Puse, kas noteiktajā laikā nav iesniegusi noraidījumu, uzskatāma par atteikušos no savām tiesībām iesniegt noraidījumu.
(6) Šķīrējtiesneša bezdarbības gadījumā, vai tad, ja viņš juridiski vai faktiski nespēj pildīt savas funkcijas ilgāk par 14 dienām, šķīrējtiesas priekšsēdētājs pēc savas, šķīrējtiesas sastāva vai puses iniciatīvas var atcelt šo šķīrējtiesnesi.
(7) Šķīrējtiesneša pilnvaras izbeidzas:
1. ja pieņemts šķīrējtiesneša noraidījums;
2. ja šķīrējtiesnesis ir atstatījis sevi no strīda izšķiršanas;
3. ja šķīrējtiesas priekšsēdētājs Reglamentā noteiktajā kārtībā ir atcēlis šķīrējtiesnesi;
4. ja puses ir vienojušās par šķīrējtiesneša atcelšanu;
5. ja uz viņu ir attiecināmi likumā noteiktie ierobežojumi;
6. ar šķīrējtiesneša nāvi.
(8) Šķīrējtiesnesim vienas lietas ietvaros nevar pieteikt atkārtotu noraidījumu. Šis nosacījums neliedz pusēm izteikt pamatotus iebildumus un šķīrējtiesnesim lemt par pašnoraidījumu.

6. pants. Šķīrējtiesneša nomainīšana
(1) Lai aizvietotu šķīrējtiesnesi, kura pilnvaras ir izbeigušās, piemēro Reglamenta 4. pantā paredzēto procedūru. Ja strīdu izšķir trīs vai vairāk šķīrējtiesnešu, un šķīrējtiesas procesa laikā vienas puses ieceltais šķīrējtiesnesis tiek nomainīts vairāk nekā divas reizes, jaunu šķīrējtiesnesi nomainītā šķīrējtiesneša vietā ieceļ šķīrējtiesas priekšsēdētājs.
(2) Pēc jauna šķīrējtiesneša iecelšanas strīda izšķiršanas process obligāti jāatsāk no jauna tajos gadījumos, kad strīdu izšķir šķīrējtiesnesis vienpersoniski, vai ja tiek iecelts jauns šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs.. Citos gadījumos jautājumu par lietas noklausīšanās atkārtošanu izlemj šķīrējtiesa.

7. pants. Korespondence
(1) Šķīrējtiesa sagatavotos dokumentus (spriedumus, lēmumus, paziņojumus u.c.) nosūta pusēm pasta vai elektroniskā pasta sūtījumā, kā arī puses tos ir tiesīgas saņemt personīgi.
Dokumentus fiziskajai personai nosūta ierakstītā pasta sūtījumā uz tās deklarētās dzīvesvietas adresi, bet, ja deklarācijā norādīta papildus adrese, - uz papildus adresi, ja vien fiziskā persona saziņai ar šķīrējtiesu nav norādījusi citu adresi, bet juridiskajai personai – uz tās juridisko adresi.
Dokumentus elektroniskā pasta sūtījumā nosūta, ja puse ir paziņojusi šķīrējtiesai, ka piekrīt saziņai ar šķīrējtiesu izmantot elektronisko pastu. Šādā gadījumā šķīrējtiesa dokumentus nosūta tikai uz puses norādīto elektroniskā pasta adresi. Ja šķīrējtiesa konstatē tehniskus šķēršļus dokumentu nosūtīšanai elektroniskā pasta sūtījumā, tos nosūta ierakstītā pasta sūtījumā.
Ja puse ir norādījusi šķīrējtiesai savu pārstāvi, tad visi dokumenti iepriekš minētajā kārtībā tiek sūtīti vai nodoti puses pārstāvim. Ja vienai pusei ir vairāki pārstāvji, dokumenti tiek sūtīti tikai vienam.
(2) Tos dokumentus, kurus sagatavo un iesniedz šķīrējtiesai puse pēc šķīrējtiesas procesa uzsākšanas (prasības pieteikuma grozījumi, papildinājumi, atsauksme par prasību, pieteikumi, u.c.), puse pati nosūta pārējiem šķīrējtiesas procesa dalībniekiem un iesniedz šķīrējtiesai pierādījumus, kas apliecina šo dokumentu nosūtīšanu tiem, Šķīrējtiesa nodrošina šķīrējtiesas procesa dalībniekiem iespēju iepazīties ar šķīrējtiesā saņemtajiem dokumentiem šķīrējtiesas telpās.
(3) Šķīrējtiesas nosūtītie dokumenti uzskatāmi par saņemtiem izsniegšanas dienā, ja tie ir piegādāti un izsniegti adresātam personīgi. Ja dokumenti ir nosūtīti ar pasta sūtījumu, uzskatāms, ka tie ir saņemti septītajā dienā pēc pasta sūtījuma nosūtīšanas dienas. Ja dokumenti nosūtīti pa elektronisko pastu, uzskatāms, ka tie ir saņemti divu darbdienu laikā pēc nosūtīšanas dienas.
(4) Ja šķīrējtiesas procesa laikā kāds no dalībniekiem maina savu adresi, tā pienākums ir nekavējoties rakstveidā paziņot šķīrējtiesai savu jauno adresi.
8. pants. Šķīrējtiesas procesa norises vieta
Šķīrējtiesas process notiek šķīrējtiesas atrašanās vietā Krišjāņa Valdemāra ielā 35, Rīgā, LV-1010 (Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības kameras telpās). Šķīrējtiesai adresējamā korespondence ir nosūtāma uz iepriekšminēto adresi. Elektroniski korespondence ir nosūtāma uz elektroniskā pasta adresi – Tiesa@fstiesa.lv. Šķīrējtiesas interneta mājaslapas adrese ir www.fstiesa.lv.

9. pants. Procesuālie termiņi
(1) Tos procesuālos termiņus, kas nav noteikti šajā Reglamentā, nosaka šķīrējtiesa.
(2) Procesuālo darbību izpildīšanai nosaka precīzu datumu vai termiņu līdz noteiktam datumam, vai laika periodu (gados, mēnešos, dienās vai stundās). Ja procesuālā darbība nav jāizpilda noteiktā datumā, to var izpildīt visā noteiktā termiņa laikā. Termiņu var noteikt, norādot arī notikumu, kuram katrā ziņā jāiestājas.
(3) Termiņš, kas skaitāms gados, mēnešos vai dienās, sākas nākamajā dienā pēc datuma vai pēc notikuma, kas nosaka tā sākumu. Termiņš, kas skaitāms stundās, sākas nākamajā stundā pēc notikuma, kas nosaka tā sākumu.
(4) Termiņš, kas skaitāms gados, izbeidzas termiņa pēdējā gada attiecīgā mēnesī un datumā. Termiņš, kas skaitāms mēnešos, izbeidzas termiņa pēdējā mēneša attiecīgā datumā. Ja mēnešos skaitāmais termiņš beidzas tādā mēnesī, kuram nav attiecīga datuma, tas izbeidzas šā mēneša pēdējā dienā. Termiņš, kas noteikts līdz konkrētam datumam, izbeidzas šajā datumā. Ja termiņa pēdējā diena ir sestdiena, svētdiena vai likumā noteikta svētku diena, par termiņa pēdējo dienu skaitāma nākamā darba diena.
(5) Procesuālo darbību, kurai beidzas termiņš, var izpildīt termiņa pēdējā dienā līdz pulksten divdesmit četriem. Ja procesuālā darbība izpildāma šķīrējtiesā, termiņš izbeidzas tajā stundā, kad šķīrējtiesa beidz darbu. Ja prasības pieteikums, sūdzība vai citi sūtījumi nodoti sakaru iestādē termiņa pēdējā dienā līdz pulksten divdesmit četriem, tie uzskatāmi par nodotiem termiņā.
(6) Tiesības izpildīt procesuālās darbības zūd līdz ar termiņa izbeigšanos. Pēc procesuālā termiņa izbeigšanās iesniegtās sūdzības un dokumentus nepieņem.
(7) Apturot šķīrējtiesas procesu, termiņa skaitījums tiek apturēts. Termiņa skaitījums apstājas brīdī, kad radies apstāklis, kas ir par pamatu šķīrējtiesas procesa apturēšanai. Procesuālā termiņa skaitījums turpinās no dienas, kad atjaunots šķīrējtiesas process.
(8) Šķīrējtiesa var pagarināt tos procesuālo darbību termiņus, kurus pati ir noteikusi. Reglamentā noteiktos procesuālos termiņus nevar pagarināt.
(9) Nokavētos procesuālos termiņus pēc lietas dalībnieka pieteikuma var atjaunot, ja šķīrējtiesa atzīst nokavēšanas iemeslus par attaisnojošiem. Atjaunojot nokavēto termiņu, vienlaikus atļauj izpildīt nokavēto procesuālo darbību.

10. pants. Prasības pieteikums
(1) Prasības pieteikumu šķīrējtiesai iesniedz rakstveidā šķīrējtiesas atrašanās vietā un tajā norāda:
1. prasītāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu; juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi. Prasītājs var norādīt savu tālruņa numuru vai elektroniskā pasta adresi, ja piekrīt saziņai ar šķīrējtiesu izmantot tālruni vai elektronisko pastu;
2. atbildētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu un deklarācijā norādīto papildu adresi, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu; juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi. Atbildētāja personas kodu vai reģistrācijas numuru norāda, ja tas ir zināms;
3. ja prasību ceļ pārstāvis, — prasītāja pārstāvja vārdu, uzvārdu, personas kodu un adresi saziņai ar šķīrējtiesu; juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;
4. prasībās par naudas summas piedziņu — kredītiestādes nosaukumu un tā konta numuru, kurā veicama samaksa, ja šāds konts ir;
5. prasības priekšmetu, summu, prasības summas aprēķinu;
6. prasības pamatu un pierādījumus, kas to apstiprina;
7. prasītāja prasījumus;
8. pievienoto dokumentu sarakstu;
9. citas ziņas, ja tās nepieciešamas lietas izskatīšanai.
(2) Prasības pieteikumam pievieno:
1. Šķīrējtiesas līgumu, ja vien tas nav ietverts  līgumā, kura sakarā radies strīds;
2. līgumu/us, kuru sakarā radies strīds;
3. dokumentus, uz kuriem prasītājs atsaucas prasības pieteikumā;
4. dokumentus, kas apstiprina pušu (personu) identifikācijas datus;
5. dokumentus, kas apstiprina faktu, ka atbildētājam nosūtīts priekšlikums vai paziņojums par šķīrējtiesnesi, ja vien šis priekšlikums vai paziņojums nav iekļauts prasības pieteikumā;
6. dokumentus, kas apstiprina šķīrējtiesas izdevumu samaksu.
(3) Prasības pieteikumu iesniedz šķīrējtiesai, pievienojot tikpat norakstu, cik ir šķīrējtiesas procesa dalībnieku.
(4) Ja saskaņā ar šķīrējtiesas līgumu lietu izskata šķīrējtiesa viena šķīrējtiesneša sastāvā, prasītājs var prasības pieteikumā norādīt vienu vai vairākus kandidātus no šķīrējtiesnešu saraksta, kurus viņš piedāvā izraudzīties atbildētājam.
(5) Šķīrējtiesai ir tiesības pieprasīt prasītājam iesniegt papildus dokumentus, t.sk. izziņu, kas apliecina atbildētāja – fiziskas personas deklarēto dzīvesvietu un/vai deklarācijā norādīto papildu adresi.

11. pants. Jautājuma izlemšana par prasības pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu
Pēc prasības pieteikuma saņemšanas šķīrējtiesas priekšsēdētājs piecu darbdienu laikā pieņem lēmumu:
1. par prasības pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu;
2. par atteikšanos pieņemt prasības pieteikumu;
3. par prasības pieteikuma atstāšanu bez virzības.

12. pants. Prasības pieteikuma nepieņemšanas pamats
Šķīrējtiesa atsakās pieņemt prasības pieteikumu, ja no prasības pieteikumam pievienotajiem dokumentiem acīmredzami izriet, ka strīds nav pakļauts šķīrējtiesai.

13. pants. Prasības pieteikuma atstāšana bez virzības
(1) Šķīrējtiesa atstāj prasības pieteikumu bez virzības, ja:
1. prasības pieteikumā nav visu šā Reglamenta 10. panta pirmajā daļā noteikto rekvizītu;
2. prasības pieteikumam nav pievienots kāds no šā Reglamenta 10. pantā otrajā daļā noteiktiem dokumentiem.
(2) Par prasības pieteikuma atstāšanu bez virzības šķīrējtiesas priekšsēdētājs pieņem motivētu lēmumu, nosūta to prasītājam un nosaka termiņu trūkumu novēršanai. Ja prasītājs noteiktā termiņā trūkumus novērš, prasības pieteikums uzskatāms par iesniegtu dienā, kad tas pirmoreiz iesniegts šķīrējtiesai. Ja prasītājs noteiktā termiņā trūkumus nenovērš, prasības pieteikumu uzskata par neiesniegtu.
(3) Ja trūkumi nav būtiski, šķīrējtiesas priekšsēdētājs var ierosināt lietu un uzdot prasītājam novērst trūkumus procesa laikā.
Par nebūtiskiem trūkumiem var tikt uzskatīta kāda no Reglamenta 10. panta (2) daļas 4. punktā  minēto dokumentu neesamība, ja prasītājam nav iespējams tos iegūt. Šādā gadījumā šķīrējtiesas priekšsēdētājs var lemt par lietas ierosināšanu arī bez šo dokumentu iesniegšanas.

14. pants. Prasījumu un lietu sadalīšana
(1) Šķīrējtiesa var uzdot prasītājam izdalīt vienu prasījumu vai vairākus prasījumus no apvienotajiem prasījumiem atsevišķā prasībā, ja atzīst par lietderīgu prasījumu atsevišķu izskatīšanu.
(2) Šķīrējtiesa var izdalīt vienu prasījumu vai vairākus prasījumus no apvienotajiem prasījumiem atsevišķā lietā, ja to izskatīšana vienā tiesvedībā kļuvusi apgrūtināta vai neiespējama.
(3) Ja prasījumu izdala pirms lietas ierosināšanas, izdalītajam prasījumam piemēro visus Reglamenta noteikumus, kas attiecas uz prasības pieteikumu.
(4) Ja prasījumu izdala pēc lietas ierosināšanas, izdalīšanu noformē ar šķīrējtiesas lēmumu. Izdalīto lietu izskata tas pats šķīrējtiesas sastāvs.
(5) Par izdalīto prasījumu šķīrējtiesas izdevumi ir jāmaksā pilnā apmērā kā par atsevišķu prasību.

15. pants. Lietas sagatavošana izskatīšanai
(1) Ja prasības pieteikuma pieņemšanai nav šķēršļu, šķīrējtiesas priekšsēdētājs ierosina lietu un nozīmē lietas izskatīšanas datumu. Savā lēmumā šķīrējtiesas priekšsēdētājs informē atbildētāju par viņa tiesībām iesniegt atsauksmi par prasību un nosaka termiņu šīs atsauksmes iesniegšanai, kas nevar būt īsāks par piecpadsmit dienām no dienas, kad prasības pieteikums ir nosūtīts atbildētājam. Nepieciešamības gadījumā šķīrējtiesas priekšsēdētāja lēmumā var tikt ietverts šķīrējtiesas izprasīto dokumentu uzskaitījums, kā arī šķīrējtiesas īpašie norādījumi. Paziņojumu par šķīrējtiesas pirmo sēdi šķīrējtiesa nosūta ne vēlāk kā piecpadsmit dienas pirms sēdes, ja puses nav vienojušās par īsāku termiņu.
(2) Atbildētājs šķīrējtiesas noteiktajā termiņā iesniedz šķīrējtiesai un prasītājam (iem) savu atsauksmi par prasību.
(3) Atsauksmē atbildētājs norāda:
1. vai tas atzīst prasību pilnīgi vai kādā tās daļā;
2. savus iebildumus pret prasību un to pamatojumu;
3. apstākļus, ar kuriem viņš pamato savus iebildumus, un pierādījumus, kas tos apstiprina;
4. citus apstākļus, kurus tas uzskata par nozīmīgiem strīda izšķiršanā; savu tālruņa numuru vai elektroniskā pasta adresi, ja viņš piekrīt saziņai ar šķīrējtiesu izmantot tālruni vai elektronisko pastu.
(4) Atsauksmi ar tai pievienotajiem dokumentiem (ja tādi ir) atbildētājs iesniedz šķīrējtiesai.
(5) Atsauksmes neiesniegšana nav šķērslis civiltiesiskā strīda izskatīšanai.

16. pants. Pretprasība
(1) Atbildētājs var iesniegt pretprasību, kuru šķīrējtiesas sastāvs var izskatīt kopā ar prasību, ja pretprasības priekšmets aptverts ar šķīrējtiesas līgumu. Pretprasība iesniedzama rakstveidā, un uz pretprasību attiecināmi tie paši Reglamenta noteikumi, kas attiecas uz prasības pieteikumu.
(2) Ja atbildētājs ir nokavējis pretprasības iesniegšanai noteikto termiņu attaisnojošu iemeslu dēļ, šķīrējtiesa var pieļaut pretprasības iesniegšanu arī pēc šī termiņa beigām, ja vien nav pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības. Ja šķīrējtiesa nokavējumu neattaisno, šķīrējtiesa pretprasību atstāj bez izskatīšanas.

17. pants. Prasības grozīšana un papildināšana
(1) Ja puses nav vienojušās citādi, pusei ir tiesības rakstveidā grozīt vai papildināt prasību, kamēr nav uzsākta strīda izšķiršana pēc būtības.
(2) Ja tiek grozīts vai papildināts prasības pamats, atbildētājam ir tiesības sniegt atsauksmi.

18. pants. Procesa valoda
(1) Process šķīrējtiesā notiek valsts valodā. Citā valodā process var notikt, ja par to ir vienojušās puses. Šķīrējtiesa var pieprasīt jebkura rakstveida pierādījuma tulkojumu vai notariāli apliecinātu tulkojumu valodā, kurā notiek process.
(2) Ja kāds no procesa dalībniekiem nepārvalda valodu, kurā notiek process, viņam ir tiesības pašam pieaicināt tulku.
(3) Šķīrējtiesa ar savu lēmumu pieaicina tulku tikai tad, ja kāds no lietas dalībniekiem to ir, šķīrējtiesai lūdzis. Pieteikums ar lūgumu nodrošināt tulku dalībniekam ir jāiesniedz šķīrējtiesai ne vēlāk, kā piecas darbdienas pirms lietas izskatīšanai noteiktā datuma. Pieteikumam ir jāpievieno dokuments par tulka pakalpojumu apmaksu Nolikuma par Latvijas Komercbanku asociācijas šķīrējtiesas izdevumiem noteiktajā apmērā.

19. pants. Strīda pakļautības šķīrējtiesai noteikšana
(1) Par strīda pakļautību lemj šķīrējtiesas sastāvs.
(2) Iesniegumu par to, ka strīds nav pakļauts šķīrējtiesai, puse var iesniegt līdz dienai, kad beidzas atsauksmes iesniegšanas termiņš. Ja puse noteiktajā termiņā nav iesniegusi šķīrējtiesā iesniegumu par to, ka strīds vai tā daļa nav pakļauta šķīrējtiesai, puse nav tiesīga vēlāk izteikt šādus iebildumus un tā uzskatāma par atteikušos no savām tiesībām celt šādus iebildumus.
(3) Šķīrējtiesas sastāvs jautājumu par strīda pakļautību tai var izlemt jebkurā šķīrējtiesas procesa stadijā, tajā skaitā arī ar spriedumu.

20. pants. Strīda izšķiršana šķīrējtiesā
(1) Šķīrējtiesas sastāvs, izšķirot strīdu, ievēro pušu līdztiesības un sacīkstes principu. Katrai pusei ir vienādas tiesības izklāstīt savu viedokli un aizstāvēt savas tiesības.
(2) Ievērojot pušu noslēgto šķīrējtiesas līgumu, šķīrējtiesas sastāvs rīko sēdes, lai noklausītos pušu paskaidrojumus un iebildumus, kā arī lai pārbaudītu pierādījumus (mutvārdu process), vai izšķir strīdu, pamatojoties tikai uz iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem un materiāliem (rakstveida process). Šķīrējtiesas sastāvs rīko mutvārdu procesu arī tad, ja puses nav šķīrējtiesas līgumā vienojušās par procesa veidu vai tās ir  vienojušās par rakstveida procesu, bet kāda no pusēm līdz nolēmuma pieņemšanai pieprasa mutvārdu procesu. Ievērojot reglamenta un pušu vienošanās noteikumus, šķīrējtiesa var noturēt šķīrējtiesas procesu tādā veidā, kādā tā uzskata par lietderīgu, ar noteikumu, ka strīds izšķirams bez liekas vilcināšanās un ka pusēm tiek dotas vienādas iespējas izklāstīt savu viedokli un iesniegt dokumentus.
(3) Šķīrējtiesas sēdes ir slēgtas. Personas, kas nav procesa dalībnieki, var piedalīties šķīrējtiesas sēdē tikai ar pušu piekrišanu.
(4) Šķīrējtiesa iepazīstina puses ar jebkuriem iesniegumiem, dokumentiem un citu informāciju, kuru tā saņēmusi, kā arī ar ekspertu atzinumiem un citiem pierādījumiem. Iepazīstināšana notiek šķīrējtiesas telpās.

21. pants. Pušu pārstāvji
Fiziskās personas savas lietas šķīrējtiesā ved pašas vai ar pilnvarotu pārstāvju starpniecību. Juridisko personu lietas šķīrējtiesā ved to amatpersonas, kas darbojas likuma, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai arī citi juridisko personu pilnvaroti pārstāvji. Puses šķīrējtiesas procesā var pieaicināt zvērinātus advokātus juridiskās palīdzības sniegšanai.

22. pants. Pierādījumi
(1) Pierādīšanas līdzekļi šķīrējtiesā var būt pušu paskaidrojumi, rakstveida pierādījumi, lietiskie pierādījumi un ekspertu atzinumi.
(2) Pierādījumus iesniedz puses. Katrai pusei jāpierāda tie apstākļi, uz kuriem tā atsaucas kā uz savu prasījumu vai iebildumu pamatojumu. Šķīrējtiesa var pieprasīt, lai puses iesniedz papildu dokumentus vai citus pierādījumus.
(3) Rakstveida pierādījumus iesniedz oriģinālā vai noteiktā kārtībā apliecināta noraksta, kopijas vai izraksta veidā. Ja puse iesniedz dokumenta norakstu, kopiju vai izrakstu, šķīrējtiesas sastāvs  pats vai pēc otrās puses lūguma var pieprasīt iesniegt dokumenta oriģinālu. Dokumenta oriģinālu pēc tās personas lūguma, kas iesniegusi šo dokumentu, šķīrējtiesa atdod atpakaļ, atstājot procesa materiālos apliecinātu tā norakstu, kopiju vai izrakstu.
(4) Šķīrējtiesas sastāvs nosaka pierādījumu pieļaujamību un attiecināmību. Šķīrējtiesas sastāvs var atteikties pieņemt pušu iesniegtos pierādījumus, ja uzskata tos par nevajadzīgiem, vai tādiem, kas neattiecas uz lietu, vai, ja pierādījums iegūstams ar citiem līdzekļiem vienkāršāk un/vai lētāk.
(5) Nekādiem pierādījumiem nav iepriekš noteikta spēka, kas saistītu šķīrējtiesas sastāvu.
(6) Šķīrējtiesas sastāvs pēc puses motivēta lūguma ir tiesīgs pieprasīt, lai otra puse izsniedz tās rīcībā esošos rakstveida pierādījumus. Pusei, kura lūdz, lai šķīrējtiesas sastāvs pieprasa rakstveida pierādījumu, jāapraksta šis pierādījums un jāmotivē, kāpēc tā uzskata, ka pierādījums atrodas pie otras puses.  Ja otra puse atsakās iesniegt šķīrējtiesas sastāvam pieprasīto rakstveida pierādījumu šķīrējtiesas sastāva noteiktajā termiņā, nenoliegdama, ka šis pierādījums atrodas pie tās, šķīrējtiesas sastāvs var atzīt par pierādītiem tos faktus, kuru apstiprināšanai pretējā puse atsaukusies uz šo rakstveida pierādījumu

23. pants. Ekspertīze
(1) Ja šķīrējtiesas līgumā nav noteikts citādi, šķīrējtiesas sastāvs pēc puses lūguma var noteikt ekspertīzi un tās veikšanu uzdot vienam vai vairākiem  ekspertiem. Ekspertīze notiek tikai tad, ja puse iepriekš samaksājusi par eksperta pakalpojumiem.
(2) Puses pēc šķīrējtiesas sastāva pieprasījuma iesniedz ekspertam nepieciešamās ziņas vai dokumentus, uzrāda preces vai citus priekšmetus.
(3) Pēc puses pieprasījuma šķīrējtiesas sastāvs uzaicina ekspertu pēc atzinuma došanas piedalīties šķīrējtiesas sēdē, lai sniegtu paskaidrojumus un atbildētu uz pušu jautājumiem par atzinumu.
(4) Šķīrējtiesas sastāvs nosaka kārtību, kādā starp pusēm tiek sadalīti izdevumi par eksperta pakalpojumiem.

24. pants. Pušu neierašanās
Ja puses bez attaisnojoša iemesla neierodas uz šķīrējtiesas mutvārdu sēdi vai neiesniedz rakstveida pierādījumus, šķīrējtiesas sastāvs turpina procesu un izšķir strīdu, pamatojoties uz tās rīcībā esošajiem pierādījumiem.

25. pants. Protokols
(1) Šķīrējtiesas sēdes protokolē tikai tad, ja kāda no pusēm to ir lūgusi. Pieteikums ar lūgumu nodrošināt sēdes protokolēšanu pusei ir jāiesniedz šķīrējtiesai ne vēlāk kā piecas darbdienas pirms lietas izskatīšanai noteiktā datuma. Pieteikumam ir jāpievieno dokuments, kas apliecina sekretāra pakalpojumu apmaksu Nolikumā par Latvijas Komercbanku asociācijas šķīrējtiesas izdevumiem noteiktajā apmērā.
(2) Protokolu raksta šķīrējtiesas izraudzīts sekretārs. Protokolu paraksta visi šķīrējtiesas sastāva šķīrējtiesneši un sekretārs ne vēlāk kā trešajā dienā pēc šķīrējtiesas sēdes pabeigšanas. Pusēm ir tiesības iepazīties ar protokolu un piecu dienu laikā pēc tā parakstīšanas iesniegt rakstveida iebildumus vai piezīmes par protokolu. Par iebildumu pamatotību vai piezīmju atbilstību sēdē notikušajam lemj šķīrējtiesas sastāvs.
(3) Lēmumu par to, vai šķīrējtiesas sēdes gaita tiks fiksēta ar tehniskajiem līdzekļiem, pieņem šķīrējtiesas izraudzītais sekretārs. Ja šķīrējtiesas sēdes gaitu fiksē, izmantojot tehniskos līdzekļus, par to izdara atzīmi šķīrējtiesas sēdes protokolā. Skaņu ieraksta vai citu tehnisko līdzekļu izmantošanas rezultātā iegūto materiālu pievieno lietai un uzglabā kopā ar to.

26. pants. Puses izstāšanās procesuālās sekas
(1) Fakts, ka fiziskā persona, kas ir viena no pusēm, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir viena no pusēm, beigusi pastāvēt, pats par sevi neizbeidz šķīrējtiesas līgumu, ja puses nav vienojušās citādi un apstrīdētā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu.
(2) Šajā gadījumā šķīrējtiesa Reglamenta noteiktajā kārtībā aptur šķīrējtiesas procesu līdz tiesību pārņēmēja noteikšanai.
(3) Prasījuma cesija ir pamats šķīrējtiesas procesa izbeigšanai, ja vien puses nav no jauna vienojušās par strīda izskatīšanu šķīrējtiesā.

27. pants. Tiesības uz iebildumiem
(1) Pusei ir tiesības iesniegt iebildumus, ja ir pārkāpts vai nav ievērots kāds no likuma, šī Reglamenta vai pušu vienošanās nosacījumiem. Iebildumus puse iesniedz šķīrējtiesas sastāvam un otrai pusei rakstveidā, tiklīdz tai par attiecīgo pārkāpumu ir kļuvis zināms.
(2) Par iebildumu pamatotību lemj šķīrējtiesas sastāvs.
(3) Ja puse neiesniedz iebildumus, uzskatāms, ka tā ir atteikusies no savām tiesībām celt šādus iebildumus.

28. pants. Nolēmumu pieņemšana šķīrējtiesā
(1) Visi nolēmumi (lēmumi un spriedumi) šķīrējtiesā, ja tā sastāv vairāk kā no viena šķīrējtiesneša, tiek pieņemti ar vienkāršu šķīrējtiesas sastāva balsu vairākumu, izņemot gadījumus, kad šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs patstāvīgi izlemj procesuālos jautājumus, jo viņam to uzticējušas puses vai pārējie šķīrējtiesneši. Pieņemot nolēmumu šķīrējtiesnešiem ir tiesības balsot “par” vai “pret” katru konkrēto nolēmumu, bet nav tiesības atturēties no balsojuma.
(2) Šķīrējtiesas nolēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā. Tas nav pārsūdzams, un par to nevar iesniegt protestu.
(3) Rakstveidā taisītus nolēmumus paraksta šķīrējtiesa. Ja šķīrējtiesas sastāvs ir izveidots no vairākiem šķīrējtiesnešiem, nolēmumu paraksta visi šķīrējtiesneši, bet, ja kāds no šķīrējtiesnešiem neparaksta nolēmumu, šķīrējtiesas nolēmumā jānorāda iemesls, kāpēc nav viņa paraksta.
(4) Šķīrējtiesnešu parakstus uz nolēmumiem apliecina šķīrējtiesas priekšsēdētāja nozīmēta persona.

29. pants. Šķīrējtiesas lēmumi
Šķīrējtiesa var pieņemt lēmumu par strīda izšķiršanas atlikšanu, apturēšanu un citiem jautājumiem, neizspriežot lietu pēc būtības. Šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs var patstāvīgi izlemt procesuālos jautājumus, ja viņam to uzticējušas puses vai pārējie šķīrējtiesneši. Šādi lēmumi rakstveidā ir noformējami tikai gadījumos, ja rakstveida forma tieši noteikta Šķīrējtiesu likumā, Reglamentā, puses par to vienojušās vai rakstveida lēmuma formu par atbilstošu atzīst šķīrējtiesa.

30. pants. Strīda izšķiršanas atlikšana
(1) Šķīrējtiesa atliek strīda izšķiršanu:
1. ja šķīrējtiesas sēdē neierodas kāds no dalībniekiem un viņam nav paziņots par šķīrējtiesas sēdes laiku un vietu;
2. ja kāds no dalībniekiem, kam paziņots par šķīrējtiesas sēdes laiku un vietu, neierodas šķīrējtiesas sēdē tāda iemesla dēļ, kuru šķīrējtiesa atzīst par attaisnojošu;
3. ja atbildētājs nav saņēmis prasības pieteikumu un sakarā ar to lūdz strīda izšķiršanu atlikt.
(2) Šķīrējtiesa var atlikt strīda izšķiršanu:
1. ja prasītājs, kam paziņots par šķīrējtiesas sēdes laiku un vietu, neierodas sēdē nezināma iemesla dēļ;
2. ja atbildētājs, kam paziņots par šķīrējtiesas sēdes laiku un vietu, neierodas sēdē nezināma iemesla dēļ;
3. pēc lietas dalībnieka lūguma, lai dotu viņam iespēju iesniegt papildu pierādījumus;
4. citos gadījumos, ja šķīrējtiesa uzskata to par lietderīgu.
(3) Pēc strīda izšķiršanas atlikšanas tā izšķiršana nākamajā sēdē atsākama no jauna.

31. pants. Šķīrējtiesas procesa apturēšana
(1) Šķīrējtiesa aptur šķīrējtiesas procesu līdz tiesību pārņēmēja noteikšanai vai likumiskā pārstāvja iecelšanai: ja mirusi fiziskā persona, vai beigusi pastāvēt juridiskā persona, kas ir strīda puse, ja apstrīdētā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu un nav pamata šķīrējtiesas procesa izbeigšanai.
(2) Šķīrējtiesa var apturēt šķīrējtiesas procesu, ja:
1. šķīrējtiesa nosaka ekspertīzi;
2. ir pušu savstarpēja vienošanās par šķīrējtiesas procesa apturēšanu;
3. citos gadījumos, ja šķīrējtiesa uzskata to par lietderīgu.
(3) Šķīrējtiesas procesu atjauno šķīrējtiesa ar lēmumu pēc savas iniciatīvas vai pēc procesa dalībnieku pieteikuma.

32. pants. Prasības atstāšana bez izskatīšanas
(1) Šķīrējtiesa atstāj prasību bez izskatīšanas, ja:
1. prasību prasītāja vārdā cēlusi persona, kura nav tam likumā noteiktajā kārtībā pilnvarota;
2. strīds starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata atrodas tās pašas šķīrējtiesas izskatīšanā;
3. to ir lūdzis prasītājs.
(2) Ja prasība atstāta bez izskatīšanas, prasītājs ir tiesīgs no jauna iesniegt prasības pieteikumu šķīrējtiesā, ievērojot likumā un Reglamentā noteikto kārtību.
(3) Prasību var atstāt bez izskatīšanas līdz brīdim, kad uzsākta lietas izskatīšana pēc būtības.

33. pants. Spriedums
(1) Šķīrējtiesa 14 dienu laikā pēc tam, kad strīds izskatīts pēc būtības, taisa spriedumu. Šķīrējtiesa spriedumu taisa rakstveidā, un to paraksta visi šķīrējtiesneši. Ja kāds no šķīrējtiesnešiem neparaksta spriedumu, šķīrējtiesas spriedumā norādāms iemesls, kāpēc nav viņa paraksta.
(2) Spriedumā norāda:
1. šķīrējtiesas sastāvu;
2. sprieduma pasludināšanas un taisīšanas datumu un šķīrējtiesas procesa norises vietu;
3. ziņas par pusēm – fiziskās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, citus personas identifikācijas datus un deklarētās dzīvesvietas adresi vai citu saziņai izmantojamu adresi, juridiskās personas nosaukumu, reģistrācijas numuru, citus personu identificējošus datus un juridisko adresi;
4. strīda priekšmetu;
5. sprieduma motivējumu, ja vien puses nav vienojušās citādi;
6. secinājumu par prasības pilnīgu vai daļēju apmierināšanu vai par tās pilnīgu vai daļēju noraidīšanu un šķīrējtiesas sprieduma būtību;
7. piedzenamo summu, ja spriedums taisīts par naudas piedziņu, atsevišķi norādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt procentus un arī šos procentu apmēru;
8. konkrēto mantu un tās vērtību, kas piedzenama mantas neesamības gadījumā, ja spriedums taisīts par mantas atdošanu natūrā;
9. kam, kādas darbības un kādā termiņā jāizpilda, ja spriedums uzliek par pienākumu izpildīt noteiktas darbības;
10. kāda sprieduma daļa attiecas uz katru no prasītājiem, ja spriedums taisīts vairāku prasītāju labā, vai kāda sprieduma daļa jāizpilda katram no atbildētājiem, ja spriedums taisīts pret vairākiem atbildētājiem;
11. šķīrējtiesas procesa izdevumus, kā arī šo izdevumu un izdevumu par juridisko palīdzību sadalījumu starp pusēm.
12. citu informāciju, ko šķīrējtiesas sastāvs uzskata par nepieciešamu.
(3) Šķīrējtiesas spriedums tiek nosūtīts vai izsniegts pusēm triju darba dienu laikā no tā taisīšanas brīža.

34. pants. Sprieduma labošana, izskaidrošana un papildināšana
(1) Šķīrējtiesa pēc savas iniciatīvas vai puses lūguma var labot spriedumā pārrakstīšanās un matemātiskās kļūdas. Šādas kļūdas var labot bez šķīrējtiesas sēdes rīkošanas un bez pušu piedalīšanās.
(2) Ja vien puses nav vienojušās citādi, tad viena puse, paziņojot par to otrai pusei, 30 dienu laikā pēc sprieduma nosūtīšanas dienas vai sprieduma saņemšanas dienas, ja tas izsniegts personiski, var lūgt šķīrējtiesu izskaidrot spriedumu, negrozot tā saturu. Sprieduma izskaidrojums no tā pieņemšanas brīža kļūst par tā neatņemamu sastāvdaļu.
(3) Ja vien puses nav vienojušās citādi, tad viena puse, paziņojot par to otrai pusei, 30 dienu laikā no sprieduma nosūtīšanas dienas vai sprieduma saņemšanas dienas, ja tas izsniegts personiski, var lūgt šķīrējtiesu taisīt papildspriedumu, ja nav izlemts kāds no pieteiktajiem prasījumiem, par kuru bija iesniegti pierādījumi un par kuru puses devušas paskaidrojumus. Ja šķīrējtiesa uzskata lūgumu par pamatotu, tā taisa papildspriedumu.
(4) Šķīrējtiesa ne vēlāk kā 15 dienas iepriekš paziņo pusēm par šķīrējtiesas sēdi, kurā tiks izlemts jautājums par sprieduma labošanu, izskaidrošanu vai papildsprieduma taisīšanu. Ja sprieduma labošanas dēļ var mainīties tā rezolutīvā daļa, bet sprieduma būtība nemainās, šķīrējtiesa aicina puses izteikt savu viedokli. Pušu neierašanās nav šķērslis sprieduma labošanai, izskaidrošanai vai papildsprieduma taisīšanai.

35. pants. Izlīgums
(1) Ja šķīrējtiesas procesa laikā puses noslēdz izlīgumu, šķīrējtiesa procesu izbeidz. Izlīgumu puses slēdz rakstveidā un tajā norāda: juridiskajām personām - nosaukumu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi), fiziskajām personām - vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, kā arī strīda priekšmetu un katras puses saistības, ko tās labprātīgi uzņemas pildīt.
(2) Pēc pušu lūguma šķīrējtiesa sastāda izlīgumu šķīrējtiesas sprieduma veidā, tajā iekļaujot noteikumus, par kuriem panākta vienošanās, ja šie noteikumi nav pretrunā ar likumu un neaizskar citas personas tiesības vai ar likumu aizsargātas intereses..

36. pants. Šķīrējtiesas procesa izbeigšana
(1) Šķīrējtiesas sastāvs pieņem lēmumu par šķīrējtiesas procesa izbeigšanu, ja:
1. prasītājs atteicies no prasības;
2. puses vienojas par izlīgumu;
3. šķīrējtiesas līgums likumā vai līgumā noteiktā kārtībā zaudējis spēku;
4. šķīrējtiesas sastāvs atzīst, ka strīds nav pakļauts šķīrējtiesai;
5. fiziskā persona, kas ir viena no pusēm, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir viena no pusēm, ir beigusi pastāvēt un tiesiskā attiecība nepieļauj tiesību pārņemšanu vai puses ir vienojušās, ka šķīrējtiesas process šādā gadījumā izbeidzams.
(2) Ja pamats šķīrējtiesas procesa izbeigšanai rodas pirms šķīrējtiesas sastāva izveidošanas, lēmumu par šķīrējtiesas procesa izbeigšanu var pieņemt šķīrējtiesas priekšsēdētājs.

37. pants. Šķīrējtiesas izdevumi
(1) Šķīrējtiesas izdevumi sastāv no šķīrējtiesas fiksētiem izdevumiem, šķīrējtiesnešu honorāriem, atlīdzības par eksperta, tulka vai sekretāra pakalpojumiem
(2) Šķīrējtiesas fiksētos izdevumus un šķīrējtiesnešu honorāru apmērus un to maksāšanas kārtību nosaka Nolikums par Latvijas Komercbanku asociācijas šķīrējtiesas izdevumiem (2.pielikumā). Pārējos tiesas izdevumus saskaņā ar Reglamentu nosaka šķīrējtiesa, un tiem ir jābūt saprātīgiem.

38. pants. Šķīrējtiesas izdevumu sadalīšana
(1) Parasti šķīrējtiesa piespriež visus samaksātos šķīrējtiesas izdevumus par labu tai pusei, kuras labā taisīts spriedums. Ja prasība apmierināta daļēji, šķīrējtiesas izdevumus piespriež prasītājam proporcionāli apmierināto prasījumu apmēram.
(2) Ja prasītājs atsakās no prasības, prasītāja samaksātos šķīrējtiesas izdevumus atbildētājs neatlīdzina. Tomēr, ja prasītājs neuztur savus prasījumus tāpēc, ka atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājis, tiesa pēc prasītāja lūguma piespriež no atbildētāja prasītāja samaksātos šķīrējtiesas izdevumus.
(3) Šķīrējtiesa var jebkurus izdevumus sadalīt starp pusēm arī citādāk, ja šķīrējtiesa, izvērtējot lietas apstākļus, uzskata to par saprātīgu un taisnīgu risinājumu.
(4) Ja atbildētājs šķīrējtiesas noteiktajā termiņā nav iesniedzis atsauksmi uz prasību, šķīrējtiesas sastāvs, neatkarīgi no lietas izskatīšanas rezultāta, var piespriest no atbildētāja visus prasītāja samaksātos šķīrējtiesas procesa izdevumus.
(5) Ja prasītājs atkārtoti vēršas šķīrējtiesā ar to pašu prasību sakarā ar to, ka nav ticis izdots izpildraksts, tad pēc prasītāja lūguma šķīrējtiesas priekšsēdētājs var atbrīvot prasītāju no šķīrējtiesas izdevumu apmaksas, ja izpildraksta izsniegšana atteikta šķīrējtiesas pieļauto pārkāpumu dēļ un šādi pārkāpumi ir objektīvi konstatējami.

39. pants. Konfidencialitāte
(1) Šķīrējtiesas process ir konfidenciāls.
(2) Šķīrējtiesas sēdes ir slēgtas, un šķīrējtiesa ziņas par šķīrējtiesas procesu nesniedz citām personām un nepublicē, izņemot gadījumu, kad puses vienojušās citādi.
(3) Personas, kas nav šķīrējtiesas procesa dalībnieki, var piedalīties šķīrējtiesas sēdē tikai ar pušu piekrišanu.
(4) Šķīrējtiesai aizliegts izpaust informāciju par lietu un procesa dalībniekiem. Iepazīties ar lietas materiāliem drīkst tikai procesa dalībnieki, šķīrējtiesnesis, šķīrējtiesas priekšsēdētājs un šķīrējtiesas sekretariāta darbinieki.
(5) Ziņas par šķīrējtiesas procesu sniedz personām, kurām ir tiesības tās saņemt likumā noteikto funkciju veikšanai.


40. pants. Procesa dokumentu glabāšana
(1) Lietas materiāli līdz tiesvedības pabeigšanai pēc šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētāja (šķīrējtiesneša) izvēles glabājas šķīrējtiesas telpās vai arī pie šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētāja (šķīrējtiesneša).
(2) Tiesvedības dokumenti 10 gadus pēc šķīrējtiesas procesa pabeigšanas paliek glabāšanā šķīrējtiesā. Šie dokumenti ir pieejami tikai pusēm un valsts pilnvarotām amatpersonām.
41. pants. Šķīrējtiesnešu saraksts
Šķīrējtiesa uztur šķīrējtiesnešu sarakstu. Šķīrējtiesa iekļauj šķīrējtiesnešu sarakstā tikai personas, kuru atbilstība likumā noteiktajām prasībām ir pārbaudīta atbilstoši to iesniegtajiem dokumentiem. Šķīrējtiesa apliecina šķīrējtiesnešu atbilstību likumā noteiktajām prasībām, iesniedzot atbilstošu apliecinājumu un nepieciešamos dokumentus Uzņēmumu reģistram.


1. pielikums
Latvijas Komercbanku asociācijas šķīrējtiesas Reglamentam
Latvijas Komercbanku asociācijas šķīrējtiesas STATŪTI
1. Vispārīgie noteikumi
1.1. Latvijas Komercbanku asociācijas šķīrējtiesa (turpmāk - šķīrējtiesa) ir pastāvīga šķīrējtiesa.
1.2. Šķīrējtiesas dibinātājs ir biedrība „Finanses un šķīrējtiesa”, vienotais reģistrācijas Nr.40003502116.
1.3. Šķīrējtiesas pilns nosaukums ir Latvijas Komercbanku asociācijas šķīrējtiesa.
1.4. Šķīrējtiesas nosaukuma tulkojums:
* angļu valodā - Court of Arbitration of the Association of Commercial Banks of Latvia
* krievu valodā - Третейский суд Ассоциации коммерческих банков Латвии.
1.5. Šķīrējtiesa nav juridiskā persona.
1.6. Šķīrējtiesa atrodas Krišjāņa Valdemāra ielā 35, Rīgā, LV-1010 (Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības kameras telpās).
2. Šķīrējtiesas procesa norise
2.1. Strīdu izšķiršana šķīrējtiesā notiek saskaņā ar Reglamentu.
2.2. Reglamentā noteikto procesuālo funkciju izpildi nodrošina šķīrējtiesas priekšsēdētājs, kurš arī sniedz konsultācijas un metodisko palīdzību jautājumos, kas saistīti ar šķīrējtiesas darbību.
2.3. Latvijas Komercbanku asociācijas šķīrējtiesas priekšsēdētāju ieceļ šķīrējtiesas dibinātājs.  Dibinātājs var atcelt šķīrējtiesas priekšsēdētāju no amata pēc paša šķīrējtiesas priekšsēdētāja lūguma, kā arī gadījumā, ja šķīrējtiesas priekšsēdētājs nepilda vai nepienācīgi pilda savus pienākumus.
2.4. Šķīrējtiesas priekšsēdētāja prombūtnes laikā, kā arī citos gadījumos, kad objektīvie apstākļi traucē viņam pildīt savus pienākumus, šķīrējtiesas priekšsēdētāja funkcijas pilda šķīrējtiesas dibinātāja iecelta persona.

Biedrības “Finanses un šķīrējtiesa”
valdes loceklis R.Āboliņš

ŠIS DOKUMENTS IR ELEKTRONISKI PARAKSTĪTS AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU UN SATUR LAIKA ZĪMOGU